Ķīnas lielais lielo tehnoloģiju eksperiments


Pēdējo gadu Tautas Republika ir pavadījusi, lai parādītu tehnoloģiju gigantiem, kas ir viņu priekšnieks. Šī bezprecedenta represija ir mācība par to, ko darīt un ko nedarīt.

Ķīna pašlaik veic vēsturē vienreizēju eksperimentu lielo tehnoloģiju regulēšanas jomā. Pārējā pasaule nevar atļauties to ignorēt.

Kamēr ASV lēnām lemj, kā cīnīties ar Googles un Facebook, Ķīnas Komunistiskā partija pēdējā gada laikā ir veikusi vēl nebijušus pasākumus pret saviem tehnoloģiju gigantiem.

Iestādes ir atcēlušas tehnoloģiju IPO, kas būtu bijis lielākais līdz šim biržā, ierobežojušas bērnu iespējas trīs stundas nedēļā spēlēt videospēles un parakstījušas jaunus stingrus datu privātuma noteikumus. Valsts centrālā banka aizliedza izmantot kriptovalūtas. Gadu vēlāk partijas cenzūras dedzība joprojām ir spēcīga. Microsoft paziņoja, ka nevar izpildīt Komunistiskās partijas prasības, un paziņoja par LinkedIn slēgšanu valstī.

Šī ierobežošana ir daļa no Ķīnas valdības plašākas kampaņas par "kopīgu labklājību" - frāzes, kas ir kļuvusi plaši izplatīta prezidenta Sji Dzjiņpina runās. Pēdējo 20 gadu laikā Ķīnas ekonomika ir ievērojami augusi, tāpēc bagātības nevienlīdzība Ķīnā ir ļoti liela. 1 % valsts iedzīvotāju pieder 30 % bagātības. Lai mazinātu plaisu, partija vēršas pret slavenību kultūru, tādiem parādos slīgstošiem uzņēmumiem kā Evergrande un, iespējams, vissvarīgākais - pret lielajām tehnoloģijām.

Pasaules otrā lielākā ekonomika šobrīd ir kļuvusi par īstu eksperimentu valdības sadursmēs ar lielajām tehnoloģijām. Ietekme būs globāla. Ķīna nav Vegas - tas, kas tur notiek, tur nepaliek, kā to zina ikviens, kas nodarbojas ar kriptovalūtām. Daudziem uzņēmumiem, kuriem ir noteikti ierobežojumi, ir arī lielas pozīcijas ārvalstīs. Piemēram, Tencent pieder uzņēmums, kas izstrādā populāro spēli League of Legends.

Paralēles ar ASV, kur nevienlīdzība arī ir aktuāls politisks temats, ir acīmredzamas. ASV prezidents Džo Baidens vēlas, lai valsts bagātākie iedzīvotāji palīdzētu finansēt viņa dārgo infrastruktūras plānu. Korporācijas, jo īpaši tehnoloģiju giganti, ir biežs mērķis, jo tās maksā maz nodokļu, bet gūst milzīgu peļņu. Taču Vašingtona bija piesardzīga pret tehnoloģiju gigantiem, jo nezināja, kā regulēt nozares, kas attīstās daudz ātrāk par likumu.

Cīņa par kopējo labumu ir radījusi jautājumus par partijas motīviem un iespējamām izmaksām. Daži novērotāji uzskata, ka partija vienkārši konsolidē varu, aizbildinoties ar nevienlīdzību. Šo taktiku Sji izmantoja savā 2012. gada pretkorupcijas kampaņā, kuras laikā sociālo problēmu risināšanas vārdā tika atlaisti vai apcietināti simtiem ierēdņu.

Pastāv riski, kas saistīti ar stingriem ierobežojumiem tehnoloģiju nozarē. Tā kā kopš pagājušā gada oktobra no akciju tirgus ir izņemti gandrīz 1,5 triljoni ASV dolāru, pastāv liela varbūtība, ka ekonomikai un finanšu tirgiem tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums.

"Vispārēja labklājība ir šķietami laba lieta," saka Tuftsa universitātes Fletčera Globālā biznesa skolas dekāns Bhaskars Čakravorti. "Taču satraucošs ir grūti īstenojamais aspekts."

Ķīna cenšas pazemot savus tehnoloģiju titulus, piemēram, Alibaba dibinātāju Džeku Ma.

Vēsturisks gads

Pirms gada Alibaba dibinātājs Džeks Ma stāvēja Šanhajā ievērojamu uzņēmēju pūļa priekšā un kritizēja Ķīnas nepietiekami attīstīto finanšu infrastruktūru. Viņš sacīja, ka valsts bankās valda "lombardu mentalitāte".

Divas nedēļas vēlāk Ķīnas regulatori apsūdzēja no Alibaba atdalīto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu Ant Group par monopola praksi. Paredzēja, ka Ant sākotnējais publiskais piedāvājums ļaus iegūt 35 miljardus ASV dolāru, kas būs lielākais līdz šim. Pēdējā brīdī tas tika bloķēts.

Ne Ant Group, ne Ķīnas valdība neatbildēja uz lūgumu sniegt komentārus.

Kopš tā laika daudzi tehnoloģiju titāni ir tikuši pazemoti. Didi, kas ir Uber ekvivalents Ķīnā, ir izslēgts no lietotņu veikaliem par iespējamiem privātuma noteikumu pārkāpumiem. Par pret konkurenci vērstu praksi Alibaba tika uzlikts 2,8 miljardu dolāru sods. Ķīnas valdība iegādājās nelielas daļas uzņēmumā ByteDance, kas ir TikTok un Twitter līdzīgā pakalpojuma Weibo radītājs. Tikmēr daudzi magnāti, tostarp uzņēmuma ByteDance dibinātājs, nolēma priekšlaicīgi doties pensijā. Ma pēdējos gados ir bijis neparasti maz pamanāms.

"Ķīna aplūko ASV lielo tehnoloģiju lomu, un tā nav sajūsmā." - Džeimss Laurensons, Austrālijas un Ķīnas attiecību institūta direktors.  

Ķīnas pieeja tehnoloģiju regulējumam ir pilna morālisma. Valsts plašsaziņas līdzekļi ir nosaukuši videospēles par "garīgo opiju" bērniem. Reaģējot uz to, Douyin, Ķīnas TikTok brālēns, pagājušajā nedēļā ieviesa piecu sekunžu pauzi starp videoklipiem ar ziņojumiem, piemēram, "ej gulēt" un "rīt strādā", kas paredzēti intensīvajiem spēlētājiem.

"Tehnoloģiju uzņēmumi popularizē tādu Ķīnas cilvēka redzējumu, kas ir pretrunā ar Sji Dzjiņpina un viņa partijas redzējumu," sacīja Lowy Institute ideju laboratorijas pētniece Dženifera Hsu.

Lai gan iestādes labprāt sniedz piemērus par patērētāju tehnoloģiju platformām, puse joprojām aizsargā korporatīvās tehnoloģijas, kuras tā uzskata par svarīgām ģeopolitiskajai drošībai. Huawei, kas ražo procesorus un 5G aprīkojumu, ir bijis acīmredzami brīvs.

Protams, ne visi ir pārliecināti, ka dažos gadījumos Ķīnas rīcība nav pelnīta. Daži uzņēmumi, piemēram, Ant Group, ir monopoli un ir pelnījuši regulējumu, saka ekonomists un Austrālijas un Ķīnas attiecību institūta direktors Džeimss Laurensons.

"Ķīna aplūko ASV lielo tehnoloģiju lomu un nav sajūsmā," sacīja Laurencesons. "Pastāv iespēja, ka Ķīna varētu pieņemt labākus tehnoloģiskos lēmumus, nekā mēs esam pieredzējuši Rietumos."

Arī regulatori, šķiet, ir gatavi nozarei piedot, kad tā uzrādīs rezultātus, kā nesen norādīja valsts augstākais finanšu regulators.

Tomēr partijas rīcība ir radījusi šaubas. Ķīnas jaunais datu privātuma likums, kas pazīstams kā Personas datu aizsardzības likums, stāsies spēkā 1. novembrī. Tā ir līdzīga Eiropas Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, taču tās noteikumi par datu vākšanu attiecas tikai uz privātiem uzņēmumiem, nevis valsts iestādēm. Daudziem kritiķiem šī neesamība izskatās pēc apzinātas valdības uzraudzības paplašināšanas, kas jau ir radījusi īstu uzraudzības valsti.

Nesociāla labklājība

5. oktobris "Facebook" trauksmes cēlāja Frānsisa Haugena aicina ASV Senāta Tirdzniecības apakškomiteju stingrāk regulēt sociālo tīklu. Pēc brīdinājuma, ka Facebook priekšroka tiek dota iesaistīšanai, nevis lietotāju labklājībai, Haugenas kundze likumdevējiem sacīja, ka uzņēmums sevi nemainīs.

Aicinājumi regulēt lielos tehnoloģiju uzņēmumus turpinās kopš 2018. gadā izcēlās Cambridge Analytica skandāls. Kongress vēlas panākt, lai Facebook būtu atbildīgs par saturu, ko tas publicē savā platformā, un Tieslietu ministrija ir iesūdzējusi Google tiesā par monopolistisku praksi. 2019. gadā Facebook tika uzlikts rekordliels 5 miljardu ASV dolāru sods par datu konfidencialitātes noteikumu pārkāpšanu. Lielie tehnoloģiju uzņēmumi apgalvo, ka ir atvērti regulējumam, taču bieži vien šķiet, ka tie pretojas ierosinātajām izmaiņām.

Ķīnas pieeja ir daudz agresīvāka. Kamēr ASV kavējas savaldīt savus tehnoloģiju gigantus, Ķīna kaut ko dara. Ķīna, nevis ASV, ir jaunā tirgus līderis.

Čakrovorti kungs sacīja, ka Ķīnas līdzšinējās represijas ir sava veida mācība ārvalstu valdībām, taču daudzas no tām parāda, kā nevajadzētu rīkoties. Maz ticams, ka ASV un ES atdarinās IPO atcelšanu pēdējā brīdī. Tomēr Čakrovorti kungs cer, ka ES rūpīgi pārbaudīs Ķīnas sodus, ko tā uzliek saviem tehnoloģiju gigantiem, un saka, ka dažu ASV štatu likumdevēji, visticamāk, mācīsies no Ķīnas personas datu aizsardzības likuma.

"Visa datu pārvaldības un privātuma aizsardzības koncepcija joprojām ir pelēkā zona," sacīja Čakrovorti kungs. "Ikviens meklē modeli."