Fitbit un Apple zina, ka viņu viedpulksteņi nav medicīnas ierīces. Bet vai jūs to zināt?
Robežai kļūstot aizvien modernākai, valkājamās ierīces kļūst aizvien mazāk saprotamas. Un tā kļūst arvien sarežģītāka.
Bils, 31 gadu vecs inženieris no Ohaio, lielāko daļu savas dzīves ir izjutis veselības trauksmi. Tāpēc 2020. gada beigās viņš iegādājās Fitbit Sense. Viņš domāja, ka tas viņu pārliecinās, ka viņš ir vesels, ja varēs veikt elektrokardiogrammas (EKG vai EKG) rādījumu, kad sajutīs kaut ko neparastu, piemēram, grēmas vai paātrinātu sirdsdarbību.
Tomēr pēc tam, kad Fitbit Sense ierīcē tika saņemti nepārliecinoši EKG rezultāti, Bils kļuva vēl nemierīgāks. Nepārliecinošs rezultāts nenorāda uz veselības problēmu; tas tikai nozīmē, ka ierīce nevarēja iegūt ticamus rādījumus. Tas var notikt, ja skenēšanas laikā ir pārāk daudz kustību vai ja lietotāja sirdsdarbība ir pārāk augsta vai zema, kā Fitbit skaidro savā tīmekļa vietnē.
Taču Bils to neapzinājās, kad pagājušā gada pavasarī viņš trauksmes dēļ aptuveni 20 reizes dienā veica EKG. (Bils lūdza šajā stāstā nenorādīt viņa uzvārdu, lai viņš varētu brīvi apspriest detaļas par savu veselību. CNET ir pārbaudījis viņa identitāti.)
"Ja tā būtu nepārliecinoša, es teiktu: "Labi, man vajag, lai tā būtu normāla," viņš teica. "Un es turpinātu to pārbaudīt, lai pārliecinātos, vai tas ir normāli vai nē, lai pārliecinātu sevi, ka ar mani viss ir kārtībā."
Fitbit Sense un līdzīgas valkājamās ierīces, piemēram, Apple Watch, nav paredzētas medicīniskai diagnostikai, un šo atšķirību sīkrīku ražotāji skaidri norāda. Tomēr viedpulksteņi un fitnesa aproces tagad var izsekot tādus rādītājus kā skābekļa piesātinājums asinīs un ķermeņa tauku aprēķini, kuru noteikšanai iepriekš, iespējams, bija nepieciešams apmeklēt ārstu vai izmantot specializētu ierīci. Mūsdienu valkājamās ierīces ir daudz vairāk nekā tikai aktivitātes sekotāji, taču tās arī neaizstāj medicīnisko aprūpi un necenšas to darīt. Kas tad tie īsti ir?
Pamatojoties uz sarunām ar medicīnas ekspertiem, analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem, kas ražo dažus no šiem produktiem, šī atbilde sāk rasties. Ja par patērētāju veselības uzraudzības sākumposmu uzskata soļu skaitīšanas un pamataktivitātes reģistrēšanas sākumposmu, tad šī nozare ir sākusi savu neveiklo pusaudžu fāzi. Tā kā šīs ierīces ir nobriedušas, dati ir daudz pilnīgāki. Taču uzņēmumi vēl tikai meklē labākos veidus, kā šos datus izmantot, nepārkāpjot ar medicīnu nesaistītu ierīču darbības robežas.
"Ir atšķirība starp mērījumiem labsajūtai, kas sniedz vispārīgas norādes un mudinātu jūs vingrot jums noderīgā veidā un ēst veselīgāku pārtiku, un medicīnisku ierīci," Dr. Paul Friedman, kardiologs Mayo klīnikas mākslīgā intelekta darba grupā kardioloģijā. "Un es domāju, ka to saplūšana rada zināmu neskaidrību."
Medicīnas un labsajūtas robežu saplūšana
Apple Watch Series 6 (attēlā) un Series 7 var mērīt skābekļa līmeni asinīs.
Ja šī robeža jau ir izplūdusi, pastāv iespēja, ka nākotnē tā var kļūt vēl neskaidrāka, jo tehnoloģiju uzņēmumi izstrādā jaunus veidus, kā palīdzēt mums dzīvot veselīgāk. Saskaņā ar Bloomberg un The Wall Street Journal ziņojumiem Apple strādā pie tehnoloģijas, kas varētu ļaut nākamajiem Apple Watch modeļiem nolasīt cukura līmeni asinīs, ķermeņa temperatūru un asinsspiedienu. Fitbit pēta, kā tās ierīces potenciāli varētu izsekot pulsa ierašanās laiku jeb laiku, kas nepieciešams, lai asins pulss pēc sirdsdarbības sasniegtu plaukstu, un tā iespējamo saistību ar asinsspiediena monitoringu.
Valkājamās ierīces ir kļuvušas par neaizstājamu rīku, kas palīdz veikt medicīniskus pētījumus un mudina cilvēkus veidot veselīgākus ieradumus. Dažos gadījumos Apple Watch iegūtie dati ir pat glābuši dzīvību. Taču, lai gan uzņēmumi skaidri norāda, kā nevajadzētu lietot viņu produktus, daži eksperti uzskata, ka ierīču ražotāji varētu skaidrāk norādīt, kā šos sīkrīkus vajadzētu lietot.
"Godīgi sakot, mani patiešām satrauc, kad redzu, ka vairāk datu veidu, kas ir patiesi klīniski, tiek izmantoti patērētāju vajadzībām," teica Ņujorkas Universitātes Langone Health iedzīvotāju veselības un medicīnas asociētais profesors Dr. Devin Mann. "Jo ar šiem datu tipiem saistītie apstākļi ir nedaudz biedējošāki, un cilvēkiem ir vieglāk nobīties."
Bila satraukums par Fitbit Sense nepārliecinošajiem EKG rādījumiem ir personisks un neatspoguļo vairuma viedpulksteņu īpašnieku pieredzi. Arī medicīnas eksperti, kurus uzrunāja CNET, uzskata, ka valkājamie viedtālruņi ir vairāk noderīgi nekā kaitīgi, kad runa ir par veselības pārvaldību. Taču arī Bils nav vienīgais, kas izjūt stresu vai satraukumu par viedpulksteņu un citu digitālo labsajūtas rīku rādījumiem.
Pētījumā "Digitālās veselības paaudze" (Digital Health Generation), ko 2020. gadā kopīgi veica Salfordas Mančestras Universitātes, Bātas Universitātes, Jaundienvidvelsas Universitātes Sidnejā un Kanberas Universitātes profesori, tika konstatēts, ka veselības uzraudzības ierīces un lietotnes jauniešiem var izraisīt nemieru. Daži respondenti pētījumā, kurā tika aptaujāti 1064 bērni un pusaudži vecumā no 11 līdz 18 gadiem un daži no viņu vecākiem Anglijas dienvidrietumos, ziņoja, ka viņi uztraucas par to, ka neizdosies sasniegt fitnesa mērķus, vai izjūt grūtības noteikt uztura un fizisko aktivitāšu robežas.
Ziemeļkarolīnas Universitātes Medicīnas skolas kardioloģijas nodaļas medicīnas docente Dr. Lindsija Rosmane (Lindsey Rosman) pētīja saistību starp viedpulksteņu rādījumiem un ar veselību saistītu trauksmi. Darbā, kura līdzautore viņa ir, kas 2020. gada augustā tika publicēts žurnālā Cardiovascular Digital Health Journal, minēta 70 gadus veca sieviete, kura uzskatīja, ka viedpulksteņa paziņojumi liecina par "sirdsdarbības pasliktināšanos", teikts ziņojumā. Gada laikā viņa veica 916 EKG izmeklējumus.
"Kā pētnieks es uzskatu, ka tas ir fantastisks rīks," teica Rosmans. "Īpaši kā klīnicistei kardioloģijas klīnikā, manuprāt, tas paver durvis uz daudziem pacientu jautājumiem un bažām, kas pašlaik netiek risināti."
"Ja tas būtu nepārliecinošs, es teiktu: "Labi, man vajag, lai tas saka, ka ir normāli. Un es turpinātu to pārbaudīt, lai pārliecinātos, vai tas ir normāli vai nē, lai pārliecinātu sevi, ka ar mani viss ir kārtībā." - Bils, Fitbit Sense īpašnieks
Pētījumā, kas 2020. gada septembrī publicēts žurnālā Journal of the American Medical Informatics Association, arī norādīts, ka viedpulksteņu rādījumi varētu mudināt cilvēkus meklēt medicīnisko palīdzību, lai gan viņiem tā varētu nebūt vajadzīga. Tikai 11,4 % no 264 pētījumā iesaistītajiem pacientiem, kuri no sava Apple Watch saņēma brīdinājumu par neparastu pulsu, tika noteikta "klīniski nozīmīga sirds un asinsvadu sistēmas diagnoze".
Anekdotiski arī daži tehnoloģiju produktu recenzenti ir pauduši neizpratni par valkājamo ierīču veselības rādījumiem, īpaši attiecībā uz jaunākiem rādītājiem, piemēram, skābekļa līmeni asinīs vai ķermeņa tauku novērtējumu. Atšķirībā no EKG lietotnēm gan Apple Watch, gan Fitbit Sense, citiem jaunajiem mērījumiem, piemēram, skābekļa rādījumiem asinīs, nav saņemts ASV Pārtikas un zāļu administrācijas apstiprinājums šīm ierīcēm, tāpēc nav tik skaidrs, kādiem mērķiem šie rādījumi būtu jāizmanto.
"Daudzu šo sensoru loma vēl nav noteikta," teica Mayo klīnikas pārstāvis Frīdmans. "Un tāpēc tas ir tik neskaidrs, jo jums ir dažas FDA apstiprinātas sastāvdaļas, kas ir diezgan izturīgas un diezgan noderīgas. Un tad ir citi, kas nav FDA apstiprināti tajā pašā ierīcē, un daļa informācijas ir jāuztver ar zināmu rezervi."
Tā kā viedpulksteņi un fitnesa sekotāji ir kļuvuši arvien sarežģītāki, ir pieaugusi arī to vieta mūsu dzīvē. Viens no veidiem, kā Fitbit dizaina direktors Džona Bekers (Jonah Becker) raksturo šo mainīgo lomu, ir tas, ka viņš ir jūsu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja partneris. Ja cilvēki savu ģimenes ārstu apmeklē tikai vienu vai divas reizes gadā, tādas ierīces kā Fitbit ražotās var palīdzēt pārējā gada laikā novērot ķermeņa izmaiņas.
"Nav nolūka pārņemt ārsta profesiju un jebkādā veidā to aizstāt," sacīja Bekers. "Es domāju, ka ideja ir paplašināt šo partnerību."
Tas ir līdzīgs Oura skatījumam uz to, ko nozīmē pārvarēt robežu starp medicīnas ierīci un aktivitātes sekotāju. Oura ražo tāda paša nosaukuma labsajūtas gredzenu, kas var izsekot tādus rādītājus kā miegs, aktivitāte un elpošanas frekvence. Ja pirmais valkājamo ierīču vilnis bija saistīts ar kvantificēto "es", tad pašreizējais vilnis ir saistīts ar ceļu, kā labāk izprast visus šos datu punktus un izmantot tos, lai informētu par dzīvesveida izvēli, saka Oura galvenais produktu direktors Kriss Becherers.
"Oura mērķis ir palīdzēt jums kontekstualizēt, ko šie lēmumi jums nozīmē, nevis tikai pateikt, ka jūsu temperatūra bija šāda vai jūsu soļi bija šādi," sacīja Becherers.
Izaicinājums padarīt veselības datus saprotamus
Tomēr eksperti ir vienisprātis, ka varētu darīt vairāk, lai palīdzētu mums saprast, ko šie rādītāji nozīmē. Mazāk skaidrs ir tas, kā uzņēmumiem, kas ražo šos produktus, vajadzētu to darīt, jo īpaši tāpēc, ka viedpulksteņu ražotāji jau sniedz daudz konteksta par veselības rādītājiem.
Piemēram, ar Apple Watch var veikt EKG, un Apple noteiks, kādus rādījumus var redzēt, un paskaidros ierīces ierobežojumus. Apple Health lietotnē ir arī informatīvi raksti par to, ko nozīmē skābekļa līmenis asinīs un kādi faktori to var ietekmēt. Fitbit lietotnē ir saites uz biežāk uzdoto jautājumu lapām, kurās definēti tādi veselības rādītāji kā sirdsdarbības frekvences mainīgums un ādas temperatūra un paskaidrots, kā Fitbit tos aprēķina. Abi uzņēmumi arī brīdina, ka lietotājiem nevajadzētu pieņemt lēmumus par veselību, piemēram, mainīt medikamentus, pamatojoties uz viedpulksteņu datiem. Taču pat šie paskaidrojumi var nebūt pietiekami saprotami, lai palīdzētu vidusmēra cilvēkam saprast savus rādījumus.
Tātad, ko vēl var darīt tehnoloģiju uzņēmumi, izņemot to, ka tie pārredzami norāda savus mērījumus? Viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt klīniski uzraudzīti tērzēšanas roboti, kas var atbildēt uz dažiem jautājumiem, ja lietotāja ārsts nav pieejams, saka Manns. Mount Sinai Dr. Zahi Fayad sacīja CNET, ka viņš vēlētos redzēt vairāk rīku, kas ļautu viegli kopīgot šo ierīču datus ar ārstiem, un šo iespēju jau šobrīd zināmā mērā piedāvā tādi uzņēmumi kā Apple, Fitbit, Oura un Whoop.
Oura gatavības rādītājs sniedz momentuzņēmumu par jūsu ikdienas labsajūtu. Jaunais gredzens izmanto temperatūras sensorus, lai papildus labsajūtai prognozētu arī periodus.
Forrester viceprezidente un galvenā analītiķe Džūlija Ask, kura ir padziļināti pētījusi digitālo labsajūtu, vēlas iegūt rādītājus, kas sniedz konkrētus padomus. "Man pateikt, ka es labāk gulēšu, ja katru vakaru eju gulēt vienā un tajā pašā laikā? Tas nav ieskats," Ask sacīja. "Mums ir nepieciešams ieskats." Viņa cer, ka šīs veselības lietotnes ņems vērā arī citus faktorus, piemēram, nākamajā rītā ieplānoto pirmo tikšanos un pašreizējos vingrošanas paradumus, lai izstrādātu personalizētākus padomus.
Uz jautājumu, ko uzņēmumiem vajadzētu darīt citādi, lai veselības dati kļūtu skaidrāki un noderīgāki, iespējams, vēl nav konkrētas atbildes. Taču izpratne par to, kā ražotāji šodien risina šo problēmu, varētu būt labs sākums.
Oura izstrādā valodu, kas pavada tās veselības rādītājus, ņemot vērā divus principus: patiesību un pozitīvismu, norāda Becherer. Viņš saka, ka dati jāattēlo atklāti un "brīdinoši, bet ne pārāk brīdinoši". Amazon līdzīgi cenšas būt "pieticīgs" savā Halo veselības lietotnē, saka Melissa Cha, Amazon Halo nodaļas viceprezidente.
"Mēs cenšamies būt ļoti empātiski un pazemīgi, nedomājot, ka mēs zinām kontekstu, bet parādot šīs atziņas," sacīja Ča.
Tā ir smalka robeža, tāpēc Oura ir tūkstošiem dažādu tā dēvēto "ikdienas ieskatu ziņu" variāciju, kas tiek parādītas Oura lietotnē līdzās tādiem rādītājiem kā gatavības rādītājs, kā norāda Becherer. Kad Oura izdod jaunus rādītājus un funkcijas, piemēram, perioda prognozēšanu, šie datu punkti tiek iekļauti arī šajos ziņojumos.
"Ir gandrīz bezgalīgi daudz iespēju, kas varētu notikt ar jūsu ķermeni," teica Becherers. "Un, pamatojoties uz visiem šiem signāliem, mēs nosūtīsim jums pareizo ziņojumu."
Tas arī palīdz uzzināt, kāpēc uzņēmumi vispār pēta jaunas metrikas, ja nav iespējams iegūt visus datus, kas nepieciešami rezultātu kontekstualizēšanai. Piemēram, fitnesa sekotājs nezinātu, vai lietotājs visu nakti izklaidējas ar draugiem vai mācās eksāmenam, jo abiem šiem faktoriem var būt atšķirīga ietekme uz vispārējo pašsajūtu. Šķiet, ka tā ir vistas un olas tipa dilemma. Ir grūti izveidot jaunas funkcijas, kas ļautu izmantot informāciju par veselību, ja vispirms nav daudz datu.
Piemēram, aplūkojiet, kā Fitbit izmanto jaunākos rīkus, piemēram, EDA lietotni, kas mēra ādas elektrodermālo aktivitāti, lai norādītu, kā cilvēka organisms reaģē uz stresu. Svarīgs ir ne tikai tūlītējais rezultāts. Runa ir arī par to, kā EDA rādījumi varētu palīdzēt gūt dziļākas atziņas nākotnē, uzskata Ēriks Frīdmans, Fitbit līdzdibinātājs un Fitbit izpētes viceprezidents Google.
Fitbit Sense lietotne EDA mēra, kā jūsu ķermenis varētu reaģēt uz stresu.
Kā piemēru viņš min Fitbit miega posmus - funkciju, kas parāda, cik daudz laika esat pavadījis dziļā, vieglā un REM miegā. Šī iespēja Fitbit ierīcēs ir pieejama, pateicoties citām iepriekš izstrādātām tehnoloģijām, piemēram, spējai mērīt kustību un sirds ritma mainīgumu.
"Iedomājieties, ka, ņemot to un EDA, jūs it kā sākat veidot lietas kopā, lai sāktu šos veselības rādītājus slāņot vienu uz otra, pārejot uz nākamo," teica Frīdmans.
Līdzīgā veidā Amazon redz savu ķermeņa tauku skenēšanas rīku. Tā plāno papildināt Halo lietotni, pamatojoties uz ķermeņa funkciju, kas nodrošina tauku procentuālo daudzumu, veicot skenēšanu ar tālruņa kameru un apstrādājot to, izmantojot mašīnmācīšanos, saka Ča. Daļa no iemesliem, kādēļ uzņēmums vēl nav vairāk strādājis ar šiem datiem, ir tāpēc, ka, izstrādājot tehnoloģiju, Amazon galvenokārt koncentrējās uz precizitāti, apgalvo Cha. Šis rīks ir klīniski apstiprināts un ir tikpat precīzs kā metodes, ko izmanto ārsts, norāda Amazon, lai gan tas nav apstiprināts FDA.
Amazon Halo lietotne var novērtēt jūsu ķermeņa tauku procentuālo daudzumu, analizējot tālruņa kameras attēlus.
Tomēr Amazon ķermeņa skenēšanas tehnoloģija ir izraisījusi zināmas diskusijas, un to ir kritizējuši The New York Times un The Washington Post recenzenti. (The New York Times žurnālists Braiens Čens jutās "ķermeņa kaunināts un apjucis" pēc tam, kad konstatēja, ka Amazon ķermeņa tauku rādītāji ir augstāki nekā citās ierīcēs, piemēram, ādas kalibrā vai Fitbit svarā). Pat Cha atzina, ka rezultātus var būt grūti norīt. Viņa stāsta, ka daži Amazon darbinieki Halo komandā pat bija pārsteigti par saviem rādījumiem.
Taču Amazon kopā ar citiem tehnoloģiju gigantiem, piemēram, Apple un Google, ir lielas ambīcijas veselības jomā. Amazon 2021. gada beigās laida klajā jaunu izsekošanas ierīci ar nosaukumu Halo View un 2022. gadā ievieš Halo lietotnei paredzētu uztura pakalpojumu. Amazon ķermeņa tauku skenera ilgtermiņa mērķis ir radīt iespēju Halo lietotājiem iegūt precīzu informāciju par savu ķermeņa sastāvu laika gaitā, ko viņi varētu nodot savam ārstam, saka Ča.
"Tagad mēs to tikai attīstām," viņa teica. "Tāpēc jūs redzēsiet jaunas funkcijas un lietas, kas tiks veidotas uz ķermeņa funkcijas bāzes."
Kas notiks ar veselības izsekošanu uz rokas?
Paredzams, ka robeža starp medicīniskām un labsajūtas ierīcēm vēl vairāk pārklāsies, jo Amazon, Fitbit un Apple turpmākajos gados paplašinās savus veselības aprūpes piedāvājumus. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir saprast, kā šodien būtu jāinterpretē šo ierīču rādījumi.
"Iespējams, pārdevējiem ir jāatrod jauni veidi, kā skaidrāk informēt patērētājus par gaidām, kas viņiem varētu rasties, nēsājot kādu no šīm ierīcēm," saka tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmuma Gartner vecākā direktore analītiķe Roberta Koza. "Jo tas kļūs arvien sarežģītāk un sarežģītāk."
Viens no veidiem, kā Apple Watch varētu attīstīties nākotnē, ir pievienot cukura līmeņa asinīs uzraudzību, ziņo Bloomberg un The Wall Street Journal. Tomēr abos ziņojumos norādīts, ka šī tehnoloģija ir tikai sākuma stadijā.
Tas potenciāli varētu palīdzēt valkājamām ierīcēm veikt personalizētākus novērojumus par to, kā uztura un fizisko aktivitāšu izmaiņas ietekmē lietotāja ķermeni, saka veselības sensoru ražotāja Valencell prezidents un līdzdibinātājs Dr. Stīvens LeBoeufs. Viņš piebilda, ka šī tehnoloģija varētu nebūt pārāk tālu.
"Tagad tam ir visdažādākās pozitīvās sekas," teica LeBoeufs. "Tāpēc es domāju, ka šo tehnoloģiju redzēsiet arī valkājamās ierīcēs."
Tomēr nozarei vēl ir tālu līdz tādas ierīces izstrādei, kas būtu pietiekami precīza, lai neinvazīvi dozētu insulīnu, neaizskalojot ādu, saka LeBoeufs.
Tikmēr Fitbit ir ieinteresēta turpināt pētīt saikni starp fizisko un garīgo stāvokli un to, kā tie abi varētu ietekmēt viens otru, teica Frīdmans un Bekers.
Neraugoties uz dažām bažām par jauno metriku skaidrību, veselības eksperti, ar kuriem CNET runāja, kopumā ir sajūsmā par nozares progresu. Pat Bils, Ohaio inženieris, kurš piedzīvoja trauksmi par nepārliecinošiem EKG rezultātiem, pēc tam, kad uz laiku bija pārtraucis lietot Fitbit, ātri vien atkal sāka to nēsāt. Viņam joprojām patīk sekot līdzi aktivitātei un miegam, lai gan viņš teica, ka nākamreiz, kad atjauninās savu ierīci, nepirks modeli ar EKG atbalstu.
Tehnoloģiju uzņēmumi un medicīnas nozare vēl nav īsti pārliecināti, kāds būs nākamais veselības izsekošanas uz rokas posms. Taču, lai atbildētu uz šo jautājumu, liela nozīme noteikti būs visu šo datu iegūšanai, un tas nebūs viegli.
"Tas ir izaicinājums; lai to patiešām saprastu, ir nepieciešamas zināšanas," saka Manns. "Varbūt kādu dienu dators varēs būt eksperts. Šobrīd tas to nevar."